Navigate Up
Sign In

​Veidlapa Nr.M-3(5)

Studiju kursa apraksts

  1. Studiju kursa nosaukums: Pedagoģija
  2. Studiju kursa kods: VPUPK_088
  3. Studiju gads un semestris: 1. studiju gads, 2. semestris
  4. Studiju kursa programmas vadītājs: Dr.paed. Irēna Upeniece
  5. Kredītpunkti (KP): 2
  6. ECTS kredītpunkti (aprēķina forma KPX1,5): 3
  7. Akadēmiskā struktūrvienība: Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra, , , ; tālrunis: ; e-pasts: ;
  8. Studiju kursa statuss studiju programmā: Obligāts studiju kurss profesionālā bakalaura augstākās izglītības studiju programmā Audiologopēdija
  9. Nepieciešamās priekšzināšanas:
    psiholoģijā un filosofijā
  10. Studiju kursa saturs un mērķis:
    padziļināt zināšanas un izpratni par pedagoģijas zinātni un pieaugušo pedagoģijas didaktiskajiem pamatprincipiem. Pilnveidot prasmi lietot jauniegūtās zināšanas un kompetences studiju procesā, savā profesionālajā izaugsmē un darbībā pacientu/klientu labā kā arī akadēmiskajā darbībā.
  11. Studiju rezultāti un to vērtēšanas kritēriji:
    • Zināšanas:
       raksturo pedagoģijas aktualitātes un kategorijas;  klasificē un raksturo didaktiskās metodes pieaugušo pedagoģijā;  skaidro pieaugušo pedagoģijas principus studiju procesā un profesionālajā darbībā;  apraksta personības īpatnības, tās attīstību ietekmējošos faktorus;  raksturo pedagoģijas pamatprincipu lietojumu profesionālajā saskarsmē ar kolēģiem un klientiem;  raksturo alternatīvo pedagoģijas teoriju būtību un izmantošanas iespējas pacienta/klienta veselības aprūpē.
    • Prasmes:
       izvēlas un lieto klienta/pacienta attīstības posmiem, savām studiju un profesionālajām vajadzībām atbilstošas didaktiskās metodes praksē;  patstāvīgi un mērķtiecīgi atlasa, izklāsta informāciju atbilstoši profesionālajām vajadzībām;  prezentē sagatavoto informatīvo materiālu, lieto iegūto informāciju, pildot savus profesionālos pienākumus.
    • Kompetences:
       atbilstoši kontekstam sniedz skaidrojumu par pedagoģijas zinātnes pamatnostādnēm un aktualitātēm, par pieaugušo mācīšanos un personības attīstību, par didaktikas saturu un metodēm, par pedagoģijas zinātnes teorijām, par alternatīvās pedagoģijas teorijām un lietojumu;  integrē pedagoģijas zinātnes teoriju veselības aprūpes praksē;  diskutē par pedagoģijas zinātnes problēmjautājumiem veselības aprūpē;  reflektē par aktualitātēm pedagoģijā, patstāvīgi strukturē savu mācīšanos, mērķtiecīgi virzot savu tālāko izglītību un profesionālo pilnveidi.
    • Vērtēšanas kritēriji:
      „ Ieskaitīts” • apmeklēti vismaz 80% lekciju un semināru; • attaisnoti kavēta semināra gadījumā seminārā aplūkotais temats tiek aizstāvēts individuāli, saskaņojot to ar docētāju; - savlaicīgi izstrādāts un prezentēts ar profesionālās darbības tematiku saistīts lekcijas materiāls; - grupas darbs (3-4 studenti), izmantojot vienu no interaktīvajām metodēm (prāta vētra, lomu spēle, diskusija, kooperatīvā mācīšanās utt.), darba saturu saistot ar klientu/pacientu izglītošanu vai akadēmisko darbību. „Neieskaitīts” tiek saņemts gadījumos, ja izpildās vismaz viens no zemāk minētajiem nosacījumiem: • bez attaisnojoša iemesla kavēti vairāk kā 20% lekciju un semināru; • bez attaisnojoša iemesla kavēts un neaizstāvēts seminārs (aplūkotais seminārā temats); • nav sagatavots un prezentēts lekcijas materiāls, grupas darbs.
  12. Studējošo patstāvīgā darba organizācija un uzdevumi:
    • Obligātā literatūra:
      1. Albrehta, D. (2001). Didaktika. Rīga: RaKa. 2. Beļickis, I. (2001).Izglītības alternatīvās teorijas. Rīga: RaKa. 3. Koķe, T. (1999). Pieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes. Rīga: SIA Mācību apgāds. 4. Mārtinsone, K. (red.) (2012). Pieaugušo izglītība. Rakstu krājums. Rīga: RaKa. 5. Geidžs, N.L., Berliners D.C. (1999). Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC. 6. Gudjons, H. (1998). Pedagoģijas pamatatziņas. Rīga: Zvaigzne ABC.
    • Papildu literatūra:
      1. Delors, Ž. (2000). Mācīšanas ir zelts. Ziņojums, ko Starptautiskā Komisija par izglītību divdesmit pirmajam gadsimtam sniegusi UNESCO. Rīga: UNESCO Latvijas nacionālā komisija. 2. Eiropas Augstākās izglītības telpas (Boloņas procesa) bibliotēka: http://www.aic.lv/bolona/ 3. Frey, H., Ketteridge, S., Marshall, S. (Ed.). (2009). A Handbook for Teaching and Learning in Higher Education: Enhancing Academic Practice. London: Routledge. 4. Helmiga, H. (2006). Montesori pedagoģija. Jumava. Prudņikova, I. (2004). Montesori pedagoģija ikdienā. Rīga: Raka. 5. Kalgrēns, R. (2008). Valdorfa pedagoģija. Rīga: Jumava. 6. Lawrence, L.A. (1998). Parent’s Guide to Literacy for Children. London: Ebury Press. 7. Maslo, I. (red.). (2006). No zināšanām uz kompetentu darbību. Mācīšanās antropoloģiskie, ētiskie un sociālkritiskie aspekti. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 8. Maslo I. (1995). Skolas pedagoģiskā procesa diferenciācija un individualizācija. Rīga: RaKa. 9. Montessori, M. (1996). The Secret of Childhood. UK: Schocken. 10. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. (2002). Rīga: Zvaigzne ABC. 11. Ramsden P. 2003.Learning to Teach in Higher Education. New York: Routledge Falmer, 12. Rubana ,M. (2000). Mācīsimies darot. Rīga: Raka. 13. Smite, K., Strika, L. (1998). Mācīšanās traucējumi: no A līdz Z. Rīga: RaKa. 14. Thackwray, B. (1997). Effective Evalution of Training and Development in Higher Education. London: Kogan Page Ltd. 15. The European Higher Education Area (EHEA) website: http://www.ehea.info/ 16. Vedins, I. (2011). Mācīšanas māksla. Rīga: Avots. 17. Zelmenis V. (2000). Pedagoģijas pamati. Rīga: Raka. 18. Žogla, I. (2001). Didaktikas teorētiskie pamati. Rīga: RaKa. 19. Кудрявая, Н.В. (ред.) (2006). Педагогика в медицине. Учебное пособие для вузов. Москва: Академия.
    • Citi informācijas avoti:
  13. Valoda: Latviešu valoda