Navigate Up
Sign In
Veidlapa Nr. M-3 (7)

Studiju kursa apraksts

Psihosomātiskā medicīna

Kursa apraksta statuss: Apstiprināts
Kursa apraksta versija: 1.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums: 

Par studiju kursu

Kursa kods:

MDAK_248

LKI līmenis:

7. līmenis

Kredītpunkti:

2.00

ECTS:

3.00

Zinātnes nozare:

Medicīna; Anatomija

Mērķauditorija:

Rehabilitācija

Studiju kursa vadītājs

Kursa vadītājs:

Velga Sudraba

Studiju kursa īstenotājs

Struktūrvienība:

Māszinību un dzemdību aprūpes katedra

Struktūrvienības vadītājs:

Liāna Deklava

Kontaktinformācija:

Rīga, Anniņmuižas bulvāris 26a, mdak@rsu.lv, mdak@rsu.lv, +371 67061568

Studiju kursa plānojums

Pilns laiks - 1. semestris

Lekcijas (skaits)

4

Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)

4

Kopā lekciju kontaktstundas

16

Nodarbības (skaits)

4

Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)

4

Kopā nodarbību kontaktstundas

16

Kopā kontaktstundas

32

Studiju kursa apraksts

Priekšzināšanas:

Psihes bioloģiskie pamati I, Psihes bioloģiskie pamati II, Personības psiholoģija, Klīniskā psiholoģija, Psihiatrija un psihofarmakoloģija, Attīstības psiholoģija, Individuālā konsultēšana un psihoterapija

Mērķis:

attīstīt zināšanas par psihosomatiskiem procesiem un to ietekmi uz dažādām cilvēka orgānu sistēmām, attīstīt prasmes un kompetenci izvērtēt pacientu dzīves un slimību anamnēzes datus, kā arī slimības vēstures datus psihosomatisko traucējumu un slimību gadījumā, attīstīt prasmes un kompetenci izvērtēt iespējamās grūtības/problēmas darbā ar dažādu psihosomatisku traucējumu vai slimību pacientiem.

Tēmu saraksts (pilna laika studijas)

Nr.

Tēma

Īstenošanas forma

Skaits

Norises vieta

1Psihosomatiskās medicīnas vēsture. Biopsihosociālais modelis medicīnā, galvenās psihosomatiskās teorijas. Neirozinātnes loma psihosomatiskajā medicīnā. Aleksitīmija un psihosomatiskā ievainojamība, psihosomatiskās attiecības un aleksitīmiska ģimene. Emocijas, to loma somatizācijas procesā. Personība un coping mehānismi.Lekcijas1.00auditorija
2Psihodinamiskais skatupunkts psihosomatiskajā medicīnā sirds- asinsvadu un elpošanas sistēmas traucējumu un slimību rašanās procesā. Psihodinamiskais skatupunkts psihosomatiskajā medicīnā gastrointestinālās sistēmas un ādas slimību rašanās procesā. Ēšanas traucējumi..Lekcijas1.00auditorija
3Psihodinamiskais skatupunkts psihosomatiskajā medicīnā ginekoloģisko un endokrīno traucējumu un slimību rašanās procesā. Neauglības psihosomatiskie aspekti. Lekcijas1.00auditorija
4Dzīves un slimību anamnēzes ievākšanas principi un struktūra. Psihes aizsardzības mehānismu atpazīšana, personības funkcionēšanas līmeņa noteikšana dotajās pacientu anamnēzēs. Piedāvāto anamnēzes datu apkopošana, psihosociālās ietekmes analīze un veselības traucējumu rašanās psihodinamiskās izpratnes veidošana. Pētījumu analīze par emociju ietekmi uz slimību un veselības traucējumu rašanos, par aleksitīmijas un ievainojamības nozīmi dažādu psihosomatisko slimību izcelsmē.Nodarbības2.00auditorija
5Pētījumu analīze par sirds-asinsvadu un elpošanas slimību un veselības traucējumu rašanos. Pacientu anamnēžu analīze. Pētījumu analīze par gastrointestinālās sistēmas un ādas slimību un veselības traucējumu rašanos. Pacientu anamnēžu analīze.Nodarbības1.00auditorija
6Pētījumu analīze par ginekoloģisko un endokrīno slimību un veselības traucējumu rašanos, par neauglības psihosomatiskiem aspektiem. Pacientu anamnēžu analīze. Pētījumu analīze par sāpju psihodinamiskiem aspektiem, to ietekmi uz psihosociālo funkcionēšanu, par somatoformiem traucējumiem. Pacientu anamnēžu analīze.Nodarbības1.00auditorija
7Migrēna, sasprindzinājuma galvassāpes, muguras sāpes. Somatoformie traucējumiLekcijas1.00auditorija

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs:

Patstāvīgi lasīt norādītos psihosomatiskās medicīnas avotus un literatūru par lekcijas tēmu. Patstāvīgi atlasīt pētījumus par norādīto tēmu zinātnisko avotu datu bāzēs un sagatavot rakstiskus pētījumu kopsavilkumus. Veikt darbu 3-niekos mazajās grupās, analizējot piedāvātās pacientu anamnēzes, pamatojot analīzes kopsavilkumu lielajā grupā. Noslēgumā veikt rakstisku pacienta anamnēzes analīzi atbilstoši dotajiem kritērijiem un pamatojoties uz teoriju, prezentēt to.

Vērtēšanas kritēriji:

1) aktivitāte seminārnodarbībās, analizējot anamnēzes – 5%;
2) pētījumu atlase par norādīto tēmu zinātnisko avotu datu bāzēs un rakstiskus pētījuma kopsavilkumu sagatavošana – 5%;
3) starppārbaudījumi par apgūto vielu – 10%;
4) anamnēzes ievākšana un analīze – 80%.
Patstāvīgi atlasīt pētījumus par norādīto tēmu zinātnisko avotu datu bāzēs un sagatavot rakstiskus pētījuma kopsavilkumus.
Prasības: maģistrants uz katru nodarbību rakstiski sagatavo psihosomatiskās medicīnas pētījuma kopsavilkumu par attiecīgo tēmu, iesniedz to docētājam, aktīvi piedalās nodarbībā, analizējot un loģiski pamatojot pētījuma rezultātus, diskusijas daļu.
Veikt darbu 3-niekos mazajās grupās, analizējot piedāvātās pacientu anamnēzes, pamatojot analīzes kopsavilkumu lielajā grupā.
Prasības: maģistranti sagatavo pacienta anamnēzes analīzi pēc sekojošiem kritērijiem:
1) Ar kuru no psihoseksuālās attīstības fāzēm saistīti pacienta traucējumi/slimība?
2) Kādus psihes aizsargmehānismus izmanto pacients?
3) Kuri draivi (dziņas) ir noliegti, apspiesti?
4) Kad sāka attīstīties psihosomatiskais traucējums/slimība?
5) Kādi svarīgi dzīves notikumi varētu provocēt psihosomatiskā traucējuma/slimības attīstību?
6) Kāda ir psihisko un somatisko faktoru mijiedarbība konkrētajam pacientam?
Noslēgumā veikt rakstisku pacienta anamnēzes analīzi atbilstoši kritērijiem un pamatojoties uz teoriju, prezentēt to.
Prasības: maģistrants rakstiski sagatavo viena pacienta anamnēzi pēc shēmas, kura ietver sekojošas sadaļas:
1) Pases daļa;
2) Anamnēzes daļa (sūdzības, slimības anamnēze, slimību anamnēze, ģimenes anamnēze);
3) Psihosociālais raksturojums (pacienta apraksts, attieksme pret intervētāju, uzvedība un psihomotorā aktivitāte, runas raksturojums, emocionālais stāvoklis);
4) Pacienta psihosociālā anamnēze, izmantojot vecumposmu sadalījumu pēc Freida un Eriksona, raksturojot atbilstošos vecumposmus, analizējot un interpretējot atradnes tajos;
5) Pacienta dzīves notikumu un veselības traucējumu sintēze un analīze.

Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):

Eksāmens

Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):

Studiju rezultāti:

Zināšanas:

maģistrants izskaidro nozīmīgākos teorētiskos konceptus psihosomatiskajā medicīnā; teorētiski izskaidro psihes aizsargmehānismu nozīmi veselības traucējumu un slimību rašanās procesā; apraksta un novērtē pacienta dzīves anamnēzes datus atbilstoši psihosomatiskās medicīnas nostādnēm; atpazīst un analizē dažādu orgānu sistēmu traucējumu un slimību rašanās psihodinamiskos procesus;

Prasmes:

maģistrants veic pacienta dzīves un slimības anamnēzes ievākšanu; izvērtē pacienta psihisko un somatisko faktoru mijiedarbību dažādu psihosomatisku saslimšanu gadījumā; izvērtē iespējamās grūtības/problēmas darbā ar dažādu psihosomatisku saslimšanu pacientiem;

Kompetences:

maģistrants, izmantojot apgūtās zināšanas, analizē pacientu psihosomatisko slimību vai veselības traucējumu no psihodinamiskā skatupunkta; loģiski noformulē un interpretē iegūtos datus, aprakstot pacienta gadījumu.

Bibliogrāfija

Nr.p.k.

Atsauce

Obligātā literatūra

1• Lapiņa K. (2006). Psihosomatiskās sakarības. Un mūsdienu cilvēks. Rīga: Librum.
2• Mārtinsone K., Miltuze A. (2015). Psiholoģija, II daļa. Rīga: Zvaigzne ABC. 11.nodaļa “Personība”; 13.nodaļa “Veselība un slimība psiholoģijā”.
3• Gabbard G. (2005). Psychodynamic psychiatry in Clinical Practice. 4th ed.American Psychiatric Press, Inc.
4• Boschan, P. J. Body, mind and bonds. The American Journal of Psychoanalysis. 2007; 67: 235–248.
5• Gubb, K. (2013). Psychosomatics today: a review of contemporary theory and practice. Psychoanalytic Review, 100(1), 103–142.
6Philbrick K.L., Rundell J.R., Netzel P.J., Levenson J.L. Clinical manual of psychosomatic medicine : a guide to consultation-liaison psychiatry / Washington, DC ; 2012

Papildus literatūra

1• Kulbergs J. Dinamiskā psihiatrija. Rīga: Jumava, 2001
2• Мак-Вильямс, Н. (2015). Психоаналитическая диагностика. – М.: Класс.
3• Бройтигам, В., Кристиан, П., Рад, М. (1999). Психосоматическая медицина. Москва: ГЭОТАР МЕДИЦИНА.
4• Lövheim H. (2012). A new three-dimensional model for emotions and monoamine neurotransmitters. Medical Hypotheses. 78: 341–348.
5• Fava, G. A., & Sonino N. (2010). Psychosomatic medicine. Int J Clin Pract, 64(8), 1155–psychosomatic problem. Int J Psychoanal, 91, 347–363.

Citi informācijas avoti

1Periodiskie izdevumi:
2Psychosomatic Medicine
3Journal of Psychosomatic Research
4Psychosomatics
5Clinical Social Work Journal
6• http://journals.lww.com/psychosomaticmedicine/
7• http://www.jpsychores.com/
8• http://www.psychosomaticsjournal.com/