Navigate Up
Sign In
Veidlapa Nr. M-3 (7)

Studiju kursa apraksts

Psihiskā veselība

Kursa apraksta statuss: Apstiprināts
Kursa apraksta versija: 3.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums: 18.03.2019

Par studiju kursu

Kursa kods:

PUNK_009

LKI līmenis:

6. līmenis

Kredītpunkti:

2.00

ECTS:

3.00

Zinātnes nozare:

Medicīna; Psihiatrija

Mērķauditorija:

Medicīnas pakalpojumi

Studiju kursa vadītājs

Kursa vadītājs:

Natālija Bērziņa-Novikova

Studiju kursa īstenotājs

Struktūrvienība:

Psihiatrijas un narkoloģijas katedra

Struktūrvienības vadītājs:

Elmārs Rancāns

Kontaktinformācija:

Rīga, Tvaika iela 2, pnk@rsu.lv, pnk@rsu.lv, +371 67080131

Studiju kursa plānojums

Pilns laiks - 1. semestris

Lekcijas (skaits)

4

Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)

2

Kopā lekciju kontaktstundas

8

Nodarbības (skaits)

8

Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)

4

Kopā nodarbību kontaktstundas

32

Kopā kontaktstundas

40

Studiju kursa apraksts

Priekšzināšanas:

Anatomijā (centrālās nervu sistēmas struktūra, funkcijas, sinapšu uzbūve);
Psiholoģijā, attīstības un medicīniskajā psiholoģijā (krīzes reakcijas fāzes, psiholoģiskie aizsargmehānismi, personības struktūra);
Epidemioloģijā (psihisko un uzvedības traucējumu incidence, prevalence, pētniecības veidi);
Sabiedrības veselībā (riska faktori, profilakses veidi, veselības veicināšanas iespējas);
Slimnieku klīniskās aprūpes pamatos (deontoloģija, jatrogēnija, intervija ar pacientu, izmeklēšanas metodes).

Mērķis:

Sniegt studentiem zināšanas par psihisko un uzvedības traucējumu izplatību, etioloģiju, patoģenēzi, klīniskiem simptomiem, diagnostiku un norisi (pēc SSK-10), psihiskās veselības veicināšanu, psihisko un uzvedības traucējumu un pašnāvību profilaksi, ārstēšanas, rehabilitācijas pamatprincipiem, sabiedrības psihiskās veselības datu interpretāciju. Apgūt psihiatriskā aprūpes dienesta organizāciju, darbību, tā ētiskos un juridiskos principus; kompetenču sadalījumu starp dažādiem speciālistiem; psihiski slimo pacientu aprūpes plānošanu, organizēšanu.
Iemācīt prasmes un attīstīt kompetences psihiskajā veselībā. Veidot empātisku attieksmi pret pacientiem un viņu ģimenes locekļiem, apzināties un pilnveidot savu personisko attieksmi pret psihiskiem un uzvedības traucējumiem.

Tēmu saraksts (pilna laika studijas)

Nr.

Tēma

Īstenošanas forma

Skaits

Norises vieta

1Vispārējā (klīniskā) psihopataloģija.Lekcijas1.00auditorija
2Psihiatriskās palīdzības organizācija, sabiedrības garīgā veselība.Lekcijas1.00auditorija
3Organiskie un simptomātiskie psihiskie traucējumi.Lekcijas1.00auditorija
4Šizofrēnijas spektra traucējumi, sabiedrības attieksme pret šizofrēnijas pacientiem.Lekcijas1.00auditorija
5Ievads. Sabiedrības garīgā veselība, garīgās veselības veicināšana un psihisko slimību profilakse. Apiešanās ar personām ar garīga rakstura traucējumiem, dienesta organizācijas principi, aizspriedumu mazināšana pret personām ar garīga rakstura traucējumiem. Psihisko traucējumu klasifikācija. Pacienta intervēšana un klīniskā apraksta noformēšana psihiatrijā. Vispārējā psihopatoloģija. Uztveres un domāšanas traucējumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
6Vispārējā psihopatoloģija, turpinājums. Uzmācības un kompulsijas, emociju un afektīvie traucējumi. Gribas un kustību sfēras traucējumi. Atmiņas traucējumi. Aptumšotas apziņas stāvokļi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
7Šizofrēnijas, šizotipiskie traucējumi un murgi. Klīniskās izpausmes un ārstēšana, sabiedrības loma, stigma, tās mazināšanas iespējas, sabiedrībā balstīta aprūpe.Nodarbības1.00klīniskā bāze
8Afektīvo traucējumu klīnika un ārstēšana, pašnāvības, sabiedrības rīcība to novēršanai. Neirotiskie, ar stresu saistītie un somatoformie traucējumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
9Personības un uzvedības traucējumi pieaugušajiem, to profilakse, fizioloģisko un fizisko faktoru loma, ēšanas traucējumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
10Psihiskie traucējumi neiroloģiski un somātiski slimiem, demences, sabiedrības attieksme, aizspriedumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
11Attīstības, uzvedības un emocionālie traucējumi bērniem un pusaudžiem.Nodarbības1.00klīniskā bāze
12Psihoaktīvo vielu izraisītie psihiskie traucējumi, atkarību problēma sabiedrībā.Nodarbības1.00klīniskā bāze

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs:

Studenti patstāvīgi apgūst praktisko darbu teorētisko daļu izmantojot RSU e-studijas materiālus, lekcijā doto informāciju, ieteikto papildus literatūru. Nodarbību gaitā tiek pārbaudīti patstāvīgo darbu rezultāti un apspriesti grupā. Studenti praktisko darbu gaitā demonstrētajiem pacientiem novērtē psihisko stāvokli un analizē grupā.

Vērtēšanas kritēriji:

Pacientu klīniskā stāvokļa aprakstu novērtējums, daudz variantu atbilžu uzdevumi un mutvārdu eksāmens.

Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):

Eksāmens

Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):

Studiju rezultāti:

Zināšanas:

Iegūtas zināšanas par psihisko un uzvedības traucējumu izplatību, etioloģiju, patoģenēzi, klīniskiem simptomiem, diagnostiku un norisi (pēc SSK-10), psihiskās veselības veicināšanu, psihisko un uzvedības traucējumu un pašnāvību profilaksi.

Prasmes:

Apgūtas prasmes atpazīt un novērtēt pamata psihiatriskos simptomus; diferencēt normu no stresa reakcijas sadzīves situācijās un garīgās patoloģijas, novērtēt pašsavainošanās risku; empātiski intervēt pacientus ar psihiskiem traucējumiem, apzināties terapeitisko attiecību nozīmi psihiatrijā; plānot un organizēt psihisko slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumus.

Kompetences:

Pārzināt psihiatriskā aprūpes dienesta organizāciju, darbību, tā ētiskos un juridiskos principus; kompetenču sadalījumu starp dažādiem speciālistiem.
Ievērot konfidencialitāti un informēto piekrišanu psihiatriskajā aprūpē; izprast un iejūtīgi attiekties pret pacientu un viņu ģimenes locekļu stigmatizāciju; apzināties savu personisko attieksmi pret psihisko un uzvedības traucējumu un tās ietekmi uz pacientiem un ārstēšanas procesu.
Spējas integrēt jaunākos zinātniskos sasniegumus sabiedrības psihiskajā veselībā ikdienas darbā un pētniecības attīstībā.

Bibliogrāfija

Nr.p.k.

Atsauce

Obligātā literatūra

1Andrēziņa R., Tērauds E. Šizofrēnijas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. Latvijas psihiatru asociācija. Rīga, 2008.g., 81 lpp. (elektroniska kopija atrodama www.rsu.lv)
2Tērauds E., Andrēziņa R., Kupča B. Depresijas norise un ārstēšanas iespējas. Vadlīnijas. Latvijas psihiatru asociācija. 2009., 64 lpp. (elektroniska kopija atrodama www.rsu.lv)
3Semple D, Smyth R. Oxford Handbook of Psychiatry, second edition, Oxford University Press, Oxford, 2009
4Kaplan & Sadocks. Synopsis of Psychiatry, Editors B.J.Sadock, V.A.Sadock. – 10th ed. – Philadelphia; Williams & Wilkins, 2007.

Papildus literatūra

1Salaspuro M, Kīanmā K, Sepe K. Narkoloģija. A. Stirnas redakcijā. Nacionālais apgāds, Rīga, 2008
2World Health Organization. The World Health Report 2001. Mental Health: New Undertanding, New Hope. – Geneva: World Health Organization; 2001. – P.178.
3Anthony W., Cohen M., Farkas M. Psihiatriskā rehabilitācija. Tallina, 1998. – P 362.
4The ICD-10 Classification of Mental and Behavioral Disorders, World Health Organization, Geneva, 1992.
5Eglītis I (1982) Vispārīgā psihopatoloģija. Zvaigzne, Rīga.

Citi informācijas avoti

1Psihiskā veselība Latvijā 2014. gadā. Tematiskais ziņojums. SPKC. 15.izdevums Rīga. 2015.
2Rancāns E., Tērauds E., Zaļkalns J., Riževa I., Tirāns E., Taube M. Depresijas un neirotisko traucējumu diagnostikas un ārstēšanas rekomendācijas ģimenes ārstiem. RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra. Rīga, 2012.g. 32 lpp. (elektroniska kopija atrodama www.estudijas.rsu.lv)