Navigate Up
Sign In
Veidlapa Nr. M-3 (7)

Studiju kursa apraksts

Sabiedrības veselība

Kursa apraksta statuss: Apstiprināts
Kursa apraksta versija: 1.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums: 

Par studiju kursu

Kursa kods:

SVUEK_084

LKI līmenis:

6. līmenis

Kredītpunkti:

4.00

ECTS:

6.00

Zinātnes nozare:

Medicīna; Sabiedrības veselība

Mērķauditorija:

Sabiedrības veselība

Studiju kursa vadītājs

Kursa vadītājs:

Lauma Spriņģe

Studiju kursa īstenotājs

Struktūrvienība:

Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedra

Struktūrvienības vadītājs:

Ģirts Briģis

Kontaktinformācija:

Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svek@rsu.lv, svek@rsu.lv, +371 67338307

Studiju kursa plānojums

Pilns laiks - 1. semestris

Lekcijas (skaits)

0

Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)

0

Kopā lekciju kontaktstundas

0

Nodarbības (skaits)

10

Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)

4

Kopā nodarbību kontaktstundas

40

Kopā kontaktstundas

40

Studiju kursa apraksts

Priekšzināšanas:

Ievads sabiedrības veselībā, ētikā, filozofijā

Mērķis:

Studiju kursa mērķis ir veidot studentu izpratni un veicināt zināšanu apguvi par sabiedrības veselībā risināmo jautājumu daudzveidību. Iepazīstināt ar sabiedrības veselības problēmu izziņas metodēm un to izmantošanu sabiedrības veselības problēmu identifikācijā, kontrolē un mazināšanā.

Tēmu saraksts (pilna laika studijas)

Nr.

Tēma

Īstenošanas forma

Skaits

Norises vieta

1Veselības subjektīvais un objektīvais vērtējums. Normas jēdziens. Atšķirības klīniskajā un epidemioloģiskajā pieejā veselības problēmām. Individuālā un populācijas veselība, pamata metodes to izpētē. Nodarbības1.00auditorija
2Diagnoze klīniskajā medicīnā un epidemioloģijā. Slimības biežuma rādītāji: izplatība (prevalence) un saslimstība (incidence), aprēķināšanas formulas, izmantošana praksē. Prevalences un incidences savstarpējās sakarības un praktiskā izmantošana.Nodarbības2.00auditorija
3Kopējie un kategoriju specifiskie (vecuma specifiskie, cēloņu specifiskie) rādītāji, to aprēķināšana un izmantošana praksē. Mirstība un letalitāte, to aprēķināšana un praktiskā izmantošana sabiedrības veselības problēmu raksturošanā.Nodarbības2.00auditorija
4Slimība. Slimību biežuma analīze. Slimību pārraudzības funkcijas. Populācija un riska populācija epidemioloģijas skatījumā. Slimības gadījuma definēšana. Slimības spektrs, iespējamie slimības gala iznākumi.Nodarbības1.00auditorija
5Veselības statistika: rutīnas statistika, reģistri, pētījumi. Iegūtās informācijas galvenās atšķirības. Starptautiskā slimību klasifikācija. Epidēmijas jēdziena izmaiņas mūsdienās. Nodarbības2.00auditorija
6Infekcijas slimības, to klasifikācija. Infekciju slimību pārneses mehānismi, patoģenēzes etapi. Infekciju slimību ierobežošanas galvenie mehānismi. Infekciju slimību epidemioloģiskā uzraudzība. Pandēmija, endēmija.Biežāk sastopamās infekciju slimības. Saslimstības un mirstības statistika. Infekciju slimību pārraudzības un kontroles problēmas mūsdienās. PVO un Latvijas politika infekciju slimību mazināšanā. Nodarbības2.00auditorija
7Profilakse, tās skaidrojums. Profilakses veidi. Primārā, sekundārā un terciārā profilakse. Galvenie pasākumi sabiedrības veselības kontekstā.Nodarbības2.00auditorija
8Uz pierādījumiem balstīta sabiedrības veselības prakse. Sabiedrības veselības risināmo problēmu grupas, problēmu noskaidrošana. Sabiedrības veselības pārraudzība. Pārraudzības nolūkos iegūtās informācijas iedalījums un izmantošana.Nodarbības2.00auditorija
9Hroniskas neinfekciju slimības, to nozīmīgākie riska faktori – smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, mazkustīgums, aptaukošanās. PVO globālās stratēģijas hronisku neinfekciju slimību riska faktoru mazināšanā. Nodarbības2.00auditorija
10Sirds-asinsvadu slimības kā sabiedrības veselības problēma. Mirstības rādītāji. Klasifikācija. Sirds-asinsvadu slimību riska faktori un riska grupas. Profilakses iespējas, izmantojot sabiedrības un augsta riska stratēģiju.Nodarbības2.00auditorija
11Onkoloģiskās slimības. Rādītāji. Audzēju klasifikācija un īpatnības. Biežākās onkoloģiskās slimības. Daudzcēloņu teorijas skaidrojums onkoloģisko slimību attīstībā. Nozīmīgākie onkoloģisko slimību riska faktori. Profilakse.Nodarbības2.00auditorija
12Populācijas novecošanās. Cukura diabēts kā sabiedrības veselības problēma. Cukura diabēta galvenie etiopatoģenētiskie tipi. Cukura diabēta prevalences rādītāji. Profilakses iespējas.Nodarbības2.00auditorija
13Mātes un bērna veselības problēmas līdz 1. gadam Veselību raksturojošie rādītāji, riska faktori, profilakse. Bērnu pēc viena gada un pusaudžu nozīmīgākās veselības problēmas un riska faktori. Sabiedrības veselības politiskie virzieni bērnu un pusaudžu veselības uzlabošanā. Nodarbības2.00auditorija
14Psihiskā veselība sabiedrības veselības skatījumā. Psihisko traucējumu daudzveidība. Riska faktori. Psihisko traucējumu galvenie profilakses un veselības aprūpes aspekti.Nodarbības2.00auditorija
15Negadījumi/traumas kā sabiedrības veselības problēma, to veidi, riska faktori. Profilakses startēģijas. Vardarbība to veidi un riski dažādās vecuma grupās, bullings. Profilakses stratēģijas. Politika problēmas mazināšanā.Nodarbības4.00auditorija

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs:

Situācijas analīze, rakstveida esejas, statistisko datu apkopojumi ar analīzi.

Vērtēšanas kritēriji:

Darbs mazās grupās ar prezentācijām, situācijas analīze, rakstveida esejas, statistisko datu apkopojumi ar analīzi, rakstveida eksāmens.

Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):

Eksāmens (Rakstisks)

Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):

Studiju rezultāti:

Zināšanas:

Nosaukt sabiedrības veselības problēmu identificēšanas un analīzes metodes; uzskaitīt galvenās sabiedrības veselības problēmas un to cēloņus; izklāstīt problēmu risinājumu iespējas.

Prasmes:

Atlasīt sabiedrības veselības stāvokli raksturojošo informāciju;aprēķināt demogrāfiskos un slimību biežuma pamatrādītājus;sagatavot un prezentēt noteiktas sabiedrības veselības problēmas analīzi.

Kompetences:

Izmantojot sabiedrības veselību raksturojošos informāciju avotus, kritiski un salīdzinoši vērtēt sabiedrības veselības situāciju; pamatot uzdevumus sabiedrības veselības problēmu risināšanā;plānot sabiedrības veselības speciālista darbību konkrētā situācijā.

Bibliogrāfija

Nr.p.k.

Atsauce

Obligātā literatūra

1Māris Baltiņš, Lietišķā epidemioloģija, Zinātne, 2003. Veselība 21- veselība visiem 21. gadsimtā, PVO 1999.
2F. Douglas Scutchfield, C. William Keck, Principles of Public Health Practice, International Thomson Publishing, 1997.
3Oxford Handbook of Public Health Practice, edited by David Pencheon at all, Oxford University press, 2004.

Papildus literatūra

1T.H. Tulchinsky, E.A.Varikova, The New Public Health An introduction, Beseder Ltd., Jerusalem, 1999.
2Robert Beaglehole, Public Health at the Crossroads, Cambridge University Press, 1997.
3Principles and Practice of Public Health Surveillance, edited by Steven M. Teutsch, R. Elliott Churchill, Oxford University Press, 1994.
4Textbook of International Health, Paul F. Basch, Oxford University Press, 1990.

Citi informācijas avoti

1RVO un Eiropas reģiona datu bāzes Health for All, Whosis u.c. un publikācijaswww.who.int/research/en; http://www.euro.who.int/en/what-we-do/data-and-evidence/databases; www.who.int/whosis/en/;
2CDC datu bāzes un publikācijas www.cdc.gov/;
3Global Health Observatory (GHO) publikācijas www.who.int/gho/publications/en/index.html; Eiropas slimību profilakses un kontroles centra dati un publikācijas http://ecdc.europa.eu/en/Pages/home.aspx; Sabiedrības veselības analīze Latvijā, Veselības aprūpes statistikas apkopojumi; Latvijas iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultāti, LR Centrālā Statistikas pārvalde, www.csb.gov.lv; www.vmnvd.gov.lv u.c.