Navigate Up
Sign In
Veidlapa Nr. M-3 (7)

Studiju kursa apraksts

Epidemioloģija

Kursa apraksta statuss: Apstiprināts
Kursa apraksta versija: 1.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums: 05.06.2018

Par studiju kursu

Kursa kods:

SVUEK_094

LKI līmenis:

6. līmenis

Kredītpunkti:

2.00

ECTS:

3.00

Zinātnes nozare:

Medicīna; Sabiedrības veselība

Mērķauditorija:

Sabiedrības veselība

Studiju kursa vadītājs

Kursa vadītājs:

Ģirts Briģis

Studiju kursa īstenotājs

Struktūrvienība:

Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedra

Struktūrvienības vadītājs:

Ģirts Briģis

Kontaktinformācija:

Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svek@rsu.lv, svek@rsu.lv, +371 67338307

Studiju kursa plānojums

Pilns laiks - 1. semestris

Lekcijas (skaits)

0

Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)

0

Kopā lekciju kontaktstundas

0

Nodarbības (skaits)

10

Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)

4

Kopā nodarbību kontaktstundas

40

Kopā kontaktstundas

40

Studiju kursa apraksts

Priekšzināšanas:

Lai izprastu cēloniskumu veselības jautājumos, nepieciešamas priekšzināšanas cēloniskuma filozofiskajos pamatos.
Lai students prastu pielietot epidemioloģijas principus un metodes praksē, nepieciešamas priekšzināšanas varbūtības teorijā un matemātiskajā statistikā, kā arī nepieciešamas datora lietošanas prasmes.
Lai izprastu diagnozes un klasifikācijas koncepciju, kā arī normas jēdzienu, skrīninga būtību, vēlamas priekšzināšanas normālajā un patoloģiskajā fizioloģijā, kā arī propedeitikā.
Lai lasītu un analizētu moderno epidemioloģisko literatūru, nepieciešama angļu valodas prasme.

Mērķis:

Kursa mērķis ir veicināt zināšanu apguvi un izpratnes veidošanu modernās epidemioloģijas pamatjautājumos, kā arī attīstīt studentu zinātnisku, sistemātisku un analītisku domāšanu.

Tēmu saraksts (pilna laika studijas)

Nr.

Tēma

Īstenošanas forma

Skaits

Norises vieta

1Epidemioloģijas definīcijas, koncepcija, vēsture: epidemioloģijas jēdziens, tā attīstība; epidemioloģijas mērķi un uzdevumi.Nodarbības1.00auditorija
2Mūsdienu epidemioloģijas jēdziena izmaiņas un jaunākie uzdevumi. Kauzalitātes teorija: slimību un veselības notikumu cēloņi; daudzfaktoru teorija.Nodarbības1.00auditorija
3Veselības mērīšana. Epidemioloģiskie pamatrādītāji. Slimību biežuma rādītāji.Nodarbības1.00auditorija
4Uzdevumu risināšana par epidemioloģiskajiem pamatrādītājiem. Kopējie un specifiskie rādītāji.Nodarbības1.00auditorija
5Slimību biežuma rādītāju veidi. Standartizācija, tās tiešā un netiešā metode.Nodarbības1.00
6Slimību skrīnings, tā efektivitātes epidemioloģiskā izvērtēšana. Skrīningtestu novērtēšana.Nodarbības1.00auditorija
7Veselības informācija. Slimību un nāves cēloņu klasifikācija. Veselības statistika.Nodarbības1.00auditorija
8Epidemioloģisko pētījumu uzbūve. Aprakstošie pētījumi. Jaucējfaktori. Nejaušās un sistemātiskās kļūdasNodarbības1.00auditorija
9Populāciju atlase. Šķērsgriezuma pētījumi. Analītiskie pētījumi: kohortu un gadījumu - kontroles pētījumi.Nodarbības1.00auditorija
10Asociāciju rādītāji. Eksperimentālie epidemioloģiskie pētījumi.Nodarbības1.00auditorija

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs:

• Darbs ar literatūru.
• Datu meklēšana un apkopošana, lai iesniegtu uzdoto patstāvīgo darbu.
• Uzdevumu rezultātu un patstāvīgā darba rezultātu prezentācija.

Vērtēšanas kritēriji:

• Aktivitāte interaktīvo lekciju laikā.
• Klases uzdevumu risinājumi.
• Patstāvīgo darbu iesniegšanas termiņi un kvalitāte
• Atbilžu pareizība un precizitāte rakstveida eksāmenā.

Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):

Eksāmens

Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):

Studiju rezultāti:

Zināšanas:

• Izklāstīs epidemioloģijas jēdziena vēsturisko attīstību un pašreizējo izpratni, nosaucot nākotnes izaicinājumus.
• Identificēs un interpretēs veselības un slimību cēlonisko faktoru, riska faktoru, kā arī saistīto faktoru jēdzienus daudzfaktoru cēlonības teorijas ietvaros.
• Definēs veselības notikumu un stāvokļu mērīšanas principus.
• Aprakstīs veselības informācijas veidus, tās galvenos avotus un tās kvalitāti ietekmējošos faktorus.
• Atšķirs veselības mērījumu un testu noturību, pareizību un veikumu.
• Klasificēs epidemioloģisko pētījumu galvenos dizainus. Uzskaitīs to priekšrocības un trūkumus.
• Izskaidros jaucējfaktora un novirzes koncepciju.

Prasmes:

• Diferencēs kauzālas un ne kauzālas faktoru un veselības notikumu asociācijas.
• Aprēķinās veselības notikumu un stāvokļu rādītājus
• Izmantos tiešo un netiešo standartizācijas metodi rādītāju salīdzinājumos.
• Aprēķinās testu sakritību, specifiskumu, jutību un paredzošās vērtības.
• Lietos elektroniskās datu bāzes veselības informācijas atlasīšanai.
• Novērtēs epidemioloģisko pētījumu pareizību atbilstoši to dizainam.

Kompetences:

• Pamatos empīrisko datu nepieciešamību sabiedrības veselības praksē un to izmantošanu sabiedrības veselības problēmu definēšanā un risināšanā.
• Izmantojot kvantitatīvos empīriskos datus, noskaidros prioritārās sabiedrības veselības problēmas.
• Novērtēs profilakses un veselības veicināšanas efektivitāti.

Bibliogrāfija

Nr.p.k.

Atsauce

Obligātā literatūra

1M.Baltiņš „Lietišķā epidemioloģija”. „Zinātne”, Rīga, 2003.
2R.Beaglehole, R.Bonita, T.Kjellstrom „Basic Epidemiology”. WHO, Geneva, 2000.
3J.F.Jekel, J.G.Elmore, D.L.Katz „Epidemiology, Biostatistics and Preventive Medicine”. „Saunders”, Philadelphia, London, 1996

Papildus literatūra

1R.S.Greenberg „Medical Epidemiology” (4th eddition). „Lange Medical Book”, London, 2005.
2L.Gordis „Epidemiology”(3rd edition). Elsevier Saunders, 2004
3B.B.Gerstman „Epidemiology Kept Simple” (2nd eddition). „Wiley-Liss”, New York, 2003

Citi informācijas avoti

1• http://www.pitt.edu/~super1/
2• http://www.ph.ucla.edu/epi/snow.html
3• http://www.cdc.gov
4• http://www.who.dk
5• http://data.euro.who.int/hfadb/
6• European Community Health Indicators (ECHI)